Cementa rūpnīcas vēsture
Par CEMEX

Cementa rūpnīcas vēsture


Cementa ražošanas vēsture Latvijā aizsākta 19. gadsimta beigās, kad 1867. gadā darbību uzsāka akciju sabiedrības C.CH.Schmidt Rīgas cementa fabrika.

Galvenā cementa ražošanas izejviela bija kaļķakmens, ko agrāk iepirka no ārzemēm.Tomēr, pateicoties Cieceres ezera krasta izpētei, kur 20. gadsimta 20. gadu beigās tika atrastas kaļķakmens iegulas, Rīgas cementa fabrikā sāka izmantot Latvijas kaļķakmeni. Latvijas cementa rūpniecībā sākās jauns laikmets. 1936. gadā a/s C.CH.Schmidt vadība pieņēma lēmumu par cementa rūpnīcas būvi Brocēnos. 1938. gada februārī būvdarbi bija pabeigti un tika uzsākta cementa ražošana. Rūpnīcas plānotā jauda bija 60 tūkst. tonnu cementa gadā. Šobrīd zināmajās kaļķakmens ieguvēs Brocēnu teritorijā glabājas 1 miljards 350 miljoni tonnu šī dabas resursa. Gadā laikā Brocēnu cementa rūpnīca ražošanai patērē ap 600 tūkstošiem tonnu kaļķakmens. Otra nozīmīgākā cementa izejviela ir māli, kas Brocēnu teritorijā atrodami 480 miljonu tonnu apmērā.

1938. gadā Latvijā ražoja 147,1 tūkst. tonnu portlandcementa un 7,6 tūkst. tonnu romāncementa, importējot 24,5 tūkst. tonnas un 80,5 tūkst. tonnas.

Abās C.CH.Schmidt fabrikās (Rīgā un Brocēnos) 1938. gadā strādāja 485 cilvēki, no tiem 33 bija administratīvais personāls, 15 – apkalpotāji, bet 437 – strādnieki.

1939. gadā portlandcementa ražošana Latvijā pieauga līdz 155,5 tūkstošiem tonnu.

Līdz ar cementa rūpniecības attīstību Latvijā strauji pieauga portlandcementa patēriņš. 1934. gadā Latvijā portlandcementa patēriņš uz vienu iedzīvotāju bija 35 kg, 1938. gadā tas sasniedza jau 87 kg, 1997. gadā minētais rādītājs bija vidēji 70 kg uz vienu iedzīvotāju, taču 2004. gadā – jau 194,9 kg.

1939. gada 31. maijā atceļā no vizītes Kurzemē Brocēnu cementa fabriku apmeklēja Latvijas valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Toreiz, kad fabrika bija tikai gadu jauna, prezidents teica: “Brocēnu cementa fabrika mums šodien rādīja lielu pārsteigumu. Kas to nav redzējis, tam grūti būs ticēt, ka visā šai lielajā uzņēmumā nodarbina tikai dažus cilvēkus. Par to fabrikai pienākas vislielākā atzinība. Atzinība pienākas arī par lielo drosmi ieguldīt kapitālu un ķerties pie šī milzu darba, bet galvenais – šī fabrika varēs noderēt kā racionalizācijas paraugs un piemērs visiem citiem mūsu uzņēmumiem.

1938. gada aprīlī, kad Brocēnu cementa rūpnīca jau bija saražojusi ne vienu vien tonnu cementa, sarosījās arī nesen nodibinātās akciju sabiedrības Šīferis vadība, kas pieņēma lēmumu uzsākt šīfera fabrikas būvi Brocēnos, jo kaļķakmens raktuves nodrošinātu darbu ilgam laika posmam, savukārt šīfera ražošana tuvu cementa fabrikai ievērojami samazinātu šīfera pašizmaksu un palielinātu peļņas iespējas. 1940. gadā Brocēnu šīfera fabrika uzsāka darbu.

Lieli kapitālieguldījumi Brocēnu cementa fabrikā tika veikti laika posmā no 1942. līdz 1944. gadam. Tika uzstādītas divas Poliziusa tipa krāsnis, kaļķakmens drupinātājs, duļķa dzirnavas, Leše ogļu dzirnavas un divas Pfeifera firmas cementa dzirnavas. Tika uzbūvēti četri duļķa silosi, jauni klinkera apdedzināšanas un malšanas korpusi. Dūmgāzu novadīšanai ar dabisko velkmi uzcēla 65 metrus augstus dūmeņus un nodeva ekspluatācijā klinkera ražošanas krāsni.

Kara sekas, protams, skāra arī Brocēnus, un 1945. gada beigās no ražotnes bija palicis pāri visai maz. Tikai 1947. gada jūnijā Brocēnu cementa fabrika atsāka pilnvērtīgu ražošanas procesu, gadā saražojot 14,2 tūkstošus tonnu cementa.

Nozīmīgs Brocēnu cementa rūpnīcai bija 1948. gada februāris – uz rūpnīcas bāzes tika izveidots Brocēnu cementa un šīfera kombināts, apvienojot Brocēnu cementa rūpnīcu, Brocēnu šīfera rūpnīcu, Brocēnu kaļķu rūpnīcu un ķieģeļu rūpnīcu Saldus. Ar šādu nosaukumu tagadējo cementa rūpnīcu Brocēni Latvijā un bijušajā Padomju Savienības teritorijā pazina apaļus 45 gadus.

Laikā no 1946. līdz 1950. gadam Brocēni apsteidza Rīgas cementa rūpnīcas ražošanas apjomus un izveidojās par lielāko cementa fabriku Latvijā.

1961. gadā tika iecerēts divkāršot Brocēnu šīfera un cementa kombināta jaudu, uzsākot tā paplašināšanu, tāpēc ierīkoja arī lielas kaļķakmens lauztuves Sātiņos, uzceļot kaļķakmens šķirošanas un drupināšanas cehu.

1968. gads iezīmēja jaunu posmu cementa ražošanas procesā – akmeņogļu vietā kā tehnoloģisko kurināmo klinkera apdedzināšanas krāsnīs sāka izmantot dabas gāzi.

23 gadus Brocēnu šīfera un cementa kombināta vārds saistījās arī ar keramikas flīžu ražošanu, jo 1972. gada nogalē kombinātā darbu uzsāka keramikas flīžu cehs.

Astoņdesmitajos gados Brocēnu cementa un šīfera kombināts ražoja cementu, kaļķakmeni, šīferi, kaļķi, kaļķakmens miltus un glazētās keramikas flīzes.

1992. gada nogalē Brocēnu cementa kombinātam pievienoja uzņēmumu Rīgas cementnieks, par kuru bija kļuvusi akciju sabiedrības C.CH.Schmidt 1867. gadā dibinātā Rīgas cementa fabrika.

1993. gada 8. februārī cementa un šīfera kombināts pārtapa par akciju sabiedrību Brocēni. Tās dibinātāji bija Latvijas valsts, akciju sabiedrība Interlatvija un Saldus rajona pašvaldība. Celtniecības līmenis Latvijā bija kritiskā stāvoklī, pieprasījuma pēc cementa vietējā tirgū nebija. Tomēr uzņēmuma vadība nenolaida rokas un pieņēma lēmumu meklēt ārvalstu investoru. Riskēja vācu cementa lielražotāja firma Readymix Zement GmbH, kad 1994. gada nogalē iegādājās daļu a/s Brocēni akciju. 1995. gadā par a/s Brocēni galveno darbības virzienu kļuva cementa ražošana, un šodienas skaitļi un prognozes ļauj ticēt, ka investora risks ir attaisnojies.

Visbeidzot 1997. gada aprīlī, pateicoties vienas puses neatlaidībai un otras sapratnei, tika panākta izšķiroša vienošanās ar a/s Latvijas Gāze un PVAS Latvenergo, kas ieguva a/s Brocēni akcijas par parāda summu.

1997. gada 22. decembrī Privatizācijas aģentūrā tika parakstīti divi akciju pirkuma līgumi, saskaņā ar kuriem Readymix Zement GmbH iegādājās valsts kapitāla daļu akciju sabiedrībā Brocēni, kā arī nodokļu parādu kapitalizācijas procesā radušās valstij piederošās akcijas.

Brocēnos ražotais cements atbilst Eiropā pieprasītajiem standartiem un ar īsu pārtraukumu padomju varas gados tika eksportēts uz Lietuvu, Krieviju, Vāciju, Holandi, Somiju. Tomēr ražošanas tehnoloģija prasa uzlabojumus – ar Readymix Zement GmbH palīdzību ik gadus tā tika pilnveidota. No 1995. līdz 1997. gadam vācu akcionāri bija ieguldījuši a/s Brocēni 3,9 miljonus latu. Šajos gados tika izbūvēta kuģu piestātne un auto/dzelzceļa svari Rīgas ražotnē, modernizētas trīs cementa dzirnavas un iegādāti seši Volvo firmas cementa vedēji.

Rīgas rūpnīca beidza cementa ražošanu 1998. gadā un tika pārdota uzņēmumam SIA Rīgas transporta betons. Uz vecās cementa ražotnes pamata tajā pašā gadā sākās betona ražošana.

2002. gada sākumā a/s Brocēni lielākais akcionārs pārdeva sabiedrības akcijas starptautiskajam holdingam Rugby Holding B.V., kura īpašumā bija viens no lielākajiem celtniecības materiālu ražotājiem un pārdevējiem pasaulē – RMC Group p.l.c. Taču Rugby Holding B.V. vēlme bija kļūt par vienīgo a/s Brocēni akcionāru Latvijā, un 2002. gada jūlijā tika parakstīts akciju pirkuma līgums ar a/s Latvijas Gāze, bet jau 2003. gada oktobrī akcijas tika atpirktas arī no VAS Latvenergo. Uz 2003. gada beigām Rugby Holding BV īpašumā bija 99,99% sabiedrības akciju.

2002. gada oktobrī par SIA Rīgas transporta betons īpašnieku kļuva Rugby Holding B.V., un SIA Rīgas transporta betons tika pārdēvēta par SIA RMC Baltic. 2005. gada martā tika pabeigts reorganizācijas process, kura rezultātā SIA RMC Baltic tika pievienota a/s Brocēni, SIA RMC Transport Baltic un SIA Brocēnu vides un attīstības serviss. Tā paša gada aprīlī RMC grupas akcionāru maiņas rezultātā SIA RMC Baltic nosaukums tika mainīts uz SIA CEMEX.

2007. gada vasarā SIA CEMEX uzsāka Eiropā modernākās cementa rūpnīcas celtniecību Brocēnos. Kopumā projektā investēti vairāk nekā 275 miljoni eiro.

2009. gada decembrī CEMEX atklāja jūras termināli cementa eksportam Liepājā, kas nodrošina piekļuvi eksporta tirgiem Skandināvijā.

2010. gada vasarā tiek pabeigta Jaunās cementa rūpnīcas celtniecība un tā tiek nodota ekspluatācijā. Jaunā cementa rūpnīca spēj saražot 1,6 miljonus tonnu cementa. Tas tiek eksportēts uz Baltijas valstīm, Somiju, Baltkrieviju, Krieviju.

Rūpnīcas celtniecība

(part 1/2) Construction of CEMEX cement plant - Br

(1.daļa) Brocēnu CEMEX cementa rūpnīcas celtniecība Latvijā  Skatīt

(part 2/2) Construction of CEMEX cement plant - Br

(2.daļa) Brocēnu CEMEX cementa rūpnīcas celtniecība Latvijā  Skatīt

Building the Future
Copyright © 2017 CEMEX S.A.B. de C.V. All rights reserved